Ja servera avārijas rezultātā tiek pārtraukta Tīmekļa vietnetīmekļa mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāatlīdzina zaudējumi, ja tas nav izveidojis rezerves kopijas vai nav veicis rezerves kopijas. Zaudējumu apmērs ir atkarīgs no vietnes "vecuma".
Duisburgas apgabaltiesa 2014. gada 22. jūlija spriedumā (Lieta Nr. 22 O 102/12) noteica, ka atbildība jāuzņemas tīmekļa mitinātājiem. Viņiem ir jāizveido pārvaldīto vietņu dublējumkopijas, pat ja par to nav skaidri panākta vienošanās.
Lieta
Prasītāja 2006. gadā izveidoja tīmekļa vietni par vairāk nekā 5000 eiro. 2011. gada vidū viņa pasūtīja pašreizējo atbildētāju ar tīmekļa hostingu un maksāja par to 24 eiro mēnesī. Savukārt atbildētājs pasūtīja apakšuzņēmējam. 2012. gada vidū apakšuzņēmēja serveris sabojājās, kā rezultātā pārtrauca darboties prasītāja tīmekļa vietne. Prasītājs pieprasīja atbildētājam atjaunot teritoriju. Atbildētāja norādīja, ka tiek veikti mēģinājumi atjaunot tīmekļa vietni. Dati Bija jāgaida rezultāts. Faktiski vietni nevarēja aktivizēt, jo nebija izveidota neviena dublējumkopija, tāpēc nebija iespējams atjaunot datus.
Prasītājs uzskatīja, ka tā līgumpartneris ir pārkāpis rūpības pienākumu, un iesūdzēja viņu tiesā par vairāk nekā 8000 eiro zaudējumu atlīdzību, ko veidoja aptuveni 5500 eiro par jaunas tīmekļa vietnes izveidi un 500 eiro ikmēneša kompensācija par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar tās lietošanu.
Atbildētājs lūdza noraidīt prasību, apgalvojot, ka uzņēmējas puses līgumā nav ietverts pienākums izveidot rezerves kopijas vai veikt atbilstošas rezerves kopijas. Turklāt joprojām bija pieejami daži vecās vietnes dati, kas varēja samazināt pūles, kas bija nepieciešamas, lai izveidotu jaunu vietni. Prasītājs par to neinteresējās un tādējādi pārkāpa savu pienākumu mazināt zaudējumus.
Datu dublēšana kā līgumā noteikts sekundārs pienākums
Duisburgas apgabaltiesa nolēma par labu prasītājam. Starp pusēm tika noslēgts tā sauktais uzņēmējas puses un pakalpojumu sniedzēja līgums. Tam bija pakalpojumu, nomas un darba līguma aspekti. Lietotājam bija ļoti svarīga izmantoto datu aizsardzība. Tāpēc sekundārs tīmekļa mitinātāja pienākums bija veikt nepieciešamos datu aizsardzības pasākumus, ko varēja veikt, izmantojot rezerves kopijas vai dublējumus. Šajā ziņā izmitinātājam ir pienākums uzturēt un rūpēties par īpašumu. Tāpēc nebija nepieciešams skaidri noteikt datu dublēšanu. Turklāt atbildētājam ir jāuzņemas atbildība arī par sava apakšuzņēmēja vainu, kur notika servera avārija.
Turklāt prasītājs bija konkrēti noteicis savu zaudējumu apmēru. Pienākums mazināt kaitējumu netika pārkāpts, jo atbildētājai pēc savas iniciatīvas bija jāpaziņo, ka tās rīcībā joprojām ir dati.
No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību.
Atskaitījums "jauns par vecu" arī tīmekļa vietnēm
Tomēr apgabaltiesa zaudējumu atlīdzības prasības summu noteica ievērojami mazāku nekā prasītājam, kuram piesprieda tikai 1264,51 eiro.
Tika veikts tā sauktais "jauns par vecu" atskaitījums, kā tas ir arī negadījumos bojātu transportlīdzekļu gadījumā. Novērtējot zaudējumu apmēru, tiesa balstījās uz eksperta apgalvojumiem, kurš norādīja, ka tīmekļa vietnes vidējais lietderīgās lietošanas laiks ir 8 gadi. To neapstrīdēja prasītājas arguments, ka viņa vēlējās izmantot "veco" tīmekļa vietni neierobežotu laiku. Bija acīmredzams, ka prasītājs būtu pasūtījis jaunas tīmekļa vietnes izveidi nākotnē pat tad, ja iepriekšējā tīmekļa vietne nebūtu iznīcināta.
Apgabaltiesa pilnībā atteica prasītājai kompensāciju par lietošanas zaudējumiem, jo viņa nebija iesniegusi un pierādījusi nekādus faktus, kas sniegtu "pietiekami taustāmus pierādījumus", lai novērtētu lietošanas zaudējumus.
Spriedums nav juridiski saistošs. Saskaņā ar prasītājas teikto viņa ir iesniegusi apelācijas sūdzību, tāpēc turpmāk lieta būs jāizskata Diseldorfas Augstākajai apgabaltiesai.
