Spamhaus ir tāda paša nosaukuma starptautiskās organizācijas projekta nosaukums. Uzņēmuma biroji atrodas Londonā un Ženēvā, un to 1998. gadā dibināja britu uzņēmējs un surogātpasta kolēģis Stīvs Linfords. Projekta darbību mērķis ir atklāt, izsekot (izsekot) un piedāvāt pretpasākumus gan e-pasta surogātpasta sūtītājiem, gan ar surogātpastu saistītām darbībām. Pseidovācu terminu Spamhaus Linfords izgudroja kā vispārīgu apzīmējumu interneta pakalpojumu sniedzējiem vai citiem uzņēmumiem, kas paši ir. Spams izplatīt vai apzināti atbalstīt surogātpasta izplatīšanu.
Spamhaus projekta rašanās iemesli
Stīvs Linfords sākotnēji bija iesaistījies mūzikas dzīvē kā komponists, aktīvs profesionāls mūziķis un koncertu producents. Tā kā mūzikas producēšanā arvien vairāk sāka izmantot datorus, viņš arvien vairāk interesējās par datortehnoloģijām. Viņš nodibināja programmatūras uzņēmumu, kas vispirms izstrādāja parasto programmatūru un pēc tam pievērsās interneta tehnoloģijām. Tā rezultātā tika izveidots uzņēmums Ultradesign Internet ar serveru tīklu UXN. Kad Linfords pamanīja, ka viņa klienti nepārtraukti tiek apgrūtināti ar nevēlamiem e-pasta ziņojumiem, viņš sāka meklēt veidus, kā ar to cīnīties. Tā radās Spamhaus.
Pašreizējais statuss un pašreizējais projekta sponsorēšana
Ar lielāko un nozīmīgāko interneta tīklu atbalstu Spamhaus ir izveidojis melno sarakstu datubāzi, kas tiek atjaunināta reāllaikā. Izmantots ir Datubāze interneta pakalpojumu sniedzēji, valdības un militāro tīklu operatori, kā arī citi. Ar Spamhaus atbalstu bloķēto nevēlamu un ļaunprātīgu e-pasta vēstuļu skaits šobrīd ir miljardiem. Šie panākumi, protams, izraisīja pretreakciju no kibernoziedznieku kopienas, kuras dalībnieki konstatēja, ka viņu nelikumīgās darbības ir nopietni traucētas. Stīvs Linfords kļuva par noziedzīgo grupējumu mērķi visā pasaulē un pat saņēma nāves draudus, kas bieži tika sūtīti pa e-pastu. Taču projekts tika turpināts, un pašlaik saskaņā ar aplēsēm trīs ceturtdaļas pasaules interneta tīkla operatoru izmanto Spamhaus tehnoloģijas. 2005. gadā Linfords pārcēlās no Anglijas uz Vidusjūras reģionu un šobrīd dzīvo Monako tuvumā. Tagad viņš ir Spamhaus - starptautiskas organizācijas, ko izveidojusi vairāku uzņēmumu grupa, - rīkotājdirektors. Tās galvenā mītne atrodas Ženēvā, Šveicē. Uzņēmumu grupas darbības joma ir interneta drošība un sakaru filtrēšana. Projekts ir populārs un iecienīts. 2003. gadā žurnāls Silicon Magazine nosauca Stīvu Linfordu par vienu no "Top 50 dienaskārtības noteicējiem", un 2004. gadā viņš saņēma "Interneta varoņa balvu" no Lielbritānijas Interneta pakalpojumu sniedzēju asociācijas ISPA. Laikraksta New York Times pirmajā lappusē biznesa sadaļā 2005. gadā bija raksts par Stīvu Linfordu. Kopš tā laika viņa zināšanas ir izmantotas, uzklausot dažādu valdību, Eiropas Parlamenta un Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvjus par surogātpasta un interneta drošības jautājumiem.
Sīkāka informācija par surogātpasta aizsardzības izmantošanu
Spamhaus melnā saraksta datubāzē ir dažādi Anti-Spam-Daudzi interneta pakalpojumu sniedzēji un e-pasta serveru operatori piekļūst šiem sarakstiem, lai aizsargātu savus lietotājus no surogātpasta. 2006. gadā 650 miljoni e-pasta lietotāju šādā veidā tika pasargāti no miljardiem surogātpasta vēstuļu dienā. To vidū bija Eiropas Parlaments, Vašingtonas Baltais nams, ASV armija un Microsoft. Spamhaus nodrošina uz DNS balstītus bloka sarakstus, kas iedalīti pēc bloka sarakstiem (DNSBL) un baltajiem sarakstiem (DNSWL). Mazapjoma pasta serveru operatoriem tiek piešķirta brīva piekļuve sarakstiem. Tomēr lielu skaitu pieprasījumu veic komerciālie surogātpasta filtrēšanas pakalpojumi un līdzīgi pakalpojumu uzņēmumi. Šiem lietotājiem ir jāreģistrējas DNSBL plūsmai, kas balstīta uz rsync protokolu, ko sauc par datu plūsmas pakalpojumu. Spamhaus dokumentā "Izpratne par DNSBL filtrēšanu" publicē informāciju par to, kā darbojas tā tehnoloģija.
Sarakstu spektrs īsumā
- Spamhaus bloķēšanas saraksta (SBL) mērķis ir apkopot visu veidu zināmo surogātpasta avotu IP adreses. SBL daļēji balstās uz zināmo surogātpasta sūtītāju ROKSO indeksu.
- Izmeklējumu bloķēšanas sarakstā (XBL) ir ieraksti par nelegāliem trešo pušu ekspluatantiem, atvērtiem starpniekserveriem, ļaunprātīgu programmatūru ar integrētiem surogātpasta dzinējiem un inficētiem datoriem un serveriem.
- Politikas bloķēšanas saraksts (Policy Block List, PBL) ir līdzīgs zvanu savienojuma lietotāju sarakstam. Tajā ir iekļautas dinamiskās un statiskās IP adreses, no kurām e-pasta vēstules nedrīkst sūtīt tieši uz trešo personu serveriem.
- Domēnu bloķēšanas saraksts (DBL) ir URI bloķēšanas saraksta un RHSBL kombinācija. Tas darbojas līdzīgi kā ievērojami paplašināts SBL ar papildu lietojumiem.
- Botu tīklu kontrolieru sarakstā (BCL) ir iekļautas IP adreses, kas, pēc Spamhaus domām, pieder kibernoziedzniekiem, kuri veido botu tīklu struktūras. uzņēmēja.
- Spamhaus White List (SWL) sarakstā ir uzskaitītas IPv4 un IPv6 adreses, un tas ir izveidots, lai ļautu pasta serveriem sadalīt ienākošo e-pasta ziņojumu plūsmu 3 kategorijās: "Labs", "Slikts" un "Nezināms".
- Domain White List (DWL) ļauj automātiski sertificēt sarakstā iekļautos domēnus ar DKIM parakstiem.
- Spamhaus piedāvā arī divus kombinētos sarakstus. Viens no tiem apvieno SBL un XBL. Otrais saraksts saucas ZEN un apvieno visus uz IP adresēm balstītos sarakstus.
Daži sānu elementi
Spamhaus "Zināmo surogātpasta operāciju reģistrs" (ROKSO) ir datubāze, kurā iekļauti cilvēki, viņu domēni, kā arī adreses un pseidonīmi. Ievadīti surogātpasta sūtītāji un surogātpasta operācijas, ko trīs vai vairāk interneta pakalpojumu sniedzēji ir bloķējuši surogātpasta sūtīšanas dēļ. DROP (Don't Route Or Peer List) ir teksta fails, kurā ir norādīti CIDR bloki, kurus ir nozaguši vai citādi pilnībā kontrolē surogātpasta sūtītāji vai surogātpasta procesi.
