Interneta pakalpojumu sniedzējs ir uzņēmums vai cita struktūra, kas saviem klientiem nodrošina piekļuvi internetam, parasti par maksu, vai sniedz citus ar internetu saistītus tehniskos pakalpojumus. Citi izplatīti termini, kas apzīmē interneta pakalpojumu sniedzēju, ir šādi: Interneta pakalpojumu sniedzējs, interneta pakalpojumu sniedzējs, interneta pakalpojumu sniedzējs (ISP) vai interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs. Vāciski runājošajās valstīs bieži tiek lietots saīsinātais termins provider. Interneta pakalpojumu sniedzēja galvenais uzdevums ir piedāvāt pakalpojumus, kas nepieciešami interneta lietošanai. Svarīgākais pakalpojums ir pamata piekļuves nodrošināšana internetam. Turklāt interneta pakalpojumu sniedzējs piedāvā arī izvēles tehniskos pakalpojumus gan esošā interneta satura izmantošanai, gan sava satura un pakalpojumu nodrošināšanai un darbībai internetā. Interneta pakalpojumu sniedzējs var būt komercsabiedrība, un vairumā gadījumu tā arī ir. Tomēr ir arī publiski interneta pakalpojumu sniedzēji, kuru pakalpojumus cita starpā izmanto skolās un universitātēs. Reti, bet arī reāli ir nekomerciāli privātie pakalpojumu sniedzēji.
Interneta pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi un atšķirības starp interneta pakalpojumu sniedzējiem
Pakalpojumu spektrs aptuveni iedalās trīs jomās: mitināšana, piekļuve un satura rediģēšana. Tikai daži interneta pakalpojumu sniedzēji pilnībā aptver visas trīs jomas. Lielākā daļa no tām aprobežojas ar apakšjomām, kas dažkārt aptver tikai nelielu vai pat ļoti nelielu daļu no kopējā spektra. Tas jo īpaši attiecas uz mazākiem pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt lielāki pakalpojumu sniedzēji bieži vien sniedz pakalpojumus, kas daļēji aptver katru no šīm trim jomām. Svarīgākie individuālie pakalpojumi, ko sniedz interneta pakalpojumu sniedzēji, ir šādi:
- Iespēja piekļūt internetam (piekļuves nodrošinātājs, arī piekļuves nodrošinātājs)
- Resursu nodrošināšana (uzņēmējas valsts pakalpojumu sniedzējs)
- Sniegt e-pasta pakalpojumus (e-pasta pakalpojumu sniedzējs)
- Tīmekļa satura izveide un uzturēšana (satura nodrošinātājs)
- Programmatūras ekspluatācija klientu vārdā (lietojumprogrammu apkalpošana).
- Serveru skapju un telpu nodrošināšana (izvietošana un izvietošana).
Piekļuves nodrošinātājs
Svarīgākais pakalpojums ir interneta piekļuves nodrošināšana. Lai nodrošinātu piekļuvi, gan galalietotājs, gan interneta pakalpojumu sniedzējs izmanto dažādas tehnoloģijas. Vairumā gadījumu dial-up tiek nodrošināts, izmantojot galalietotāja modemu (agrāk analogais, tagad DSL). Daži galalietotāji uzskata, ka tas ir iespējams arī bez modema, jo viņi izmanto maršrutētāju, kas arī darbojas. Tomēr maršrutētājs ir divu ierīču apvienojums, kas agrāk bija atsevišķas un tagad ir ērti izvietotas vienā šasijā ar kopīgu darbības barošanas avotu. Šīs divas ierīces ir piekļuves punkts kā tīkla centrālais mezgls un modems, kas nodrošina piekļuvi internetam. Strādājot ar vienu datoru bez tīkla, pietiek ar vienu modemu. Modems (maršrutētājs) tiek izmantots saziņai ar interneta pakalpojumu sniedzēju. Tās pakalpojums interneta savienojamības nodrošināšanā ir datu pakešu pārsūtīšana IP protokola formātā uz internetu un no tā. Pārsūtīšana var notikt, izmantojot zvanu līnijas, nomātās līnijas vai radio tehnoloģijas.
Uzņēmēja pakalpojumu sniedzējs
Interneta pakalpojumu sniedzēji parasti piedāvā veselu pakalpojumu kopumu. Tie ietver tādus pamatpakalpojumus kā galīgā klienta domēna reģistrācija un darbība, tīmekļa servera programmatūras un aparatūras noma, tostarp elektroenerģijas piegāde, uzturēšana un datu dublēšana. Pakalpojumu klāsts, ko piedāvā modernāki tīmekļa hostinga plāni, ievērojami atšķiras. Vienkāršākajā gadījumā tiek piedāvāta vienkārša tīmekļa klātbūtne, bieži vien ar skriptu valodas atbalstu un datu bāzes backend. Ērtākas hostinga paketes piedāvā papildu uzraudzību, statistisko analīzi un, ja nepieciešams, garantē augstu pieejamību. Ja ir pieejama tīmekļa satura pārvaldības sistēma (CMS sistēma), tā dažkārt tiek iekļauta arī mitinātāja pakalpojumu sniedzēja piedāvāto pakalpojumu klāstā. Tomēr interneta pakalpojumu sniedzēji parasti nodrošina atsevišķu satura nodrošinātāju CMS izmantošanai.
E-pasta pakalpojumu sniedzējs
Svarīgākais e-pasta pakalpojumu sniedzēja piedāvātais rīks ir pasta serveris, kas ļauj izveidot e-pasta kontu un organizē un kontrolē e-pasta sūtīšanu un saņemšanu. Papildu funkcijas ir surogātpasta filtri, aizsardzība pret vīrusiem un savas pastkastītes pārvaldības funkcijas.
Satura nodrošinātājs
Lai izveidotu savu redakcionālo Iemaksas Lai rediģētu un atjauninātu internetā publicēto saturu, galalietotājs parasti izmanto tīmekļa satura pārvaldības sistēmu (CMS). Tas nodrošina nepieciešamo funkcionalitāti un ļauj ērti strādāt. CMS programmatūras modulis darbojas servera pusē, un to parasti piedāvā interneta pakalpojumu sniedzējs par īres maksu. CMS sistēmas var darbināt, izmantojot pārlūkprogrammu, un tādējādi tās ir neatkarīgas no operētājsistēmām. Tomēr saturs ir pieejams rediģēšanai un publicēšanai tikai tik ilgi, kamēr pastāv līgumattiecības ar saistīto interneta pakalpojumu sniedzēju.
Pieteikuma pakalpojums
Par maksu šie interneta pakalpojumu sniedzēji nodrošina programmatūru, kas ir instalēta interneta pakalpojumu sniedzēja serveros un par kuras uzturēšanu galalietotājam nav jāuztraucas.
Mājokļi un izvietošana
Serveru izmitināšana ir datu centra nodrošināšana klienta serveru mitekļiem (bieži sauktiem par serveriem). Serveru izmitināšanas gadījumā interneta pakalpojumu sniedzējs nodrošina serveru skapjus vai to daļas, tostarp aparatūras infrastruktūru, darbībai un nodrošina arī savienojumu ar internetu. Kolokacija ir vietas noma datorcentrā. Tur var izvietot un izmantot klienta datorus.
Juridiskais pamats pakalpojumu sniedzēja atbildībai un pieslēguma datu glabāšanai
Interneta pakalpojumu sniedzējs nodrošina tikai tehnoloģijas saistībā ar pieslēgumu internetam. Tā nav atbildīga par savu klientu tīmekļa vietņu saturu. Tomēr, ja interneta pakalpojumu sniedzējam ir zināms par nelikumīgu saturu, tam tas ir jādzēš. Turklāt Vācijā un dažās citās valstīs interneta pakalpojumu sniedzējam ir pienākums glabāt savu klientu savienojuma datus likumā noteiktu laiku un pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma sniegt informāciju par saviem lietotājiem.
