Kopš 2015. gada 1. janvāra ir būtiski mainījušies daži tiesību akti, kas ietekmē e-komercijas nozari. Tiešsaistes veikalu operatoriem, kas piedāvā digitālos produktus, piemēram, e-grāmatas, filmas un lietotnes, ir jāpielāgo cenas un rēķini, kā arī jāievēro jaunās prasības attiecībā uz PVN. Noteikumi ir izraisījuši milzīgas izmaiņas grāmatvedībā, cenu noteikšanā un PVN aprēķināšanā. Noteikumi īpaši skar mazos uzņēmumus un starptautiski aktīvus digitālā satura tirgotājus.
Pievienotās vērtības nodoklis digitālajam saturam
Kopš 2015. gada 1. janvāra ir mainījušies dažādi tiesību akti. Tie attiecas uz PVN uzlikšanu digitālajiem produktiem. Tiešsaistes veikalu operatoriem attiecīgi jāpielāgo rēķini un cenas. Digitālajam saturam, piemēram, e-grāmatām, lietojumprogrammām un filmām, tagad ir jāpiemēro PVN. Tiesiskais regulējums attiecas tikai uz tiešsaistes veikaliem un uzņēmumiem, kas pārdod digitālo saturu patērētājiem, t.i., privātpersonām. Jaunie noteikumi neattiecas uz uzņēmumiem pārdoto digitālo saturu. Tiešsaistes veikaliem, kas tikai nosūta preces, bet neizplata digitālo saturu, arī nav jāuztraucas no nodokļu tiesību viedokļa. Noteikumu darbības joma attiecas tikai uz "elektroniski sniegtiem pakalpojumiem". Saskaņā ar ES tiesību aktiem "elektroniski sniegti pakalpojumi" ir pakalpojumi, kas tiek sniegti, izmantojot datu tīklu, bet ar minimālu cilvēka līdzdalību. Tipiski digitālā tirgus piemēri ir tīmekļa mitinātāji, straumēšanas pakalpojumi, tiešsaistes datubāzes, filmu un mūzikas portāli, kā arī e-grāmatu un digitālo fotogrāfiju pārdevēji. Darbības joma attiecas arī uz tiešsaistes tirdzniecības platformām. Pakalpojumi, kas tiek sniegti ar interneta starpniecību, netiek iekļauti. Personas, kas izmanto internetu tikai kā "pārraides līdzekli" saviem pakalpojumiem, neietilpst jauno noteikumu darbības jomā.
Būtiskās izmaiņas
Jaunie noteikumi par apgrozījuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli attiecas uz visu Eiropas Savienību. Visiem tirgotājiem ES teritorijā PVN jāmaksā tai valstij, no kuras nāk attiecīgais klients. Piemēram, pārdošanas nodoklis ir jāmaksā Itālijā, ja klients dzīvo šajā valstī, bet preces iegādājies Vācijā. Tas pats, protams, attiecas arī uz pretējo gadījumu. Daudzi tiešsaistes veikali vai patērētāji nezina, kāda ir atšķirība starp PVN un tirdzniecības nodokli. Nav brīnums: nav neviena. Abi termini attiecas uz vienu un to pašu nodokli. Sarunvalodā tie vienmēr nozīmē vienu un to pašu. No juridiskā viedokļa termins "apgrozījuma nodoklis" ir piemērotāks, jo likums tiek saukts par "apgrozījuma nodokļa likumu". ES līmenī termins "pievienotās vērtības nodoklis" ir piemērotāks, jo ES ir pieņemta "Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas direktīva", kas ir Vācijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma pamatā. Juridisko izmaiņu rezultātā digitālā satura tirgotājiem ir jāievēro ES valstu nodokļu noteikumi. Praksē nodokļu tiesību aktu izmaiņas var īstenot diezgan vienkārši. Lai iesniegtu PVN avansa deklarāciju, tiešsaistes tirgotāji var aizpildīt veidlapu nodokļu iestādē. Tā nosūta PVN avansa deklarāciju tieši kompetentajām nodokļu iestādēm dalībvalstīs. Interesants aspekts ir tas, ka tiešsaistes tirgotājs apgrozījuma nodokli maksā tikai Vācijas nodokļu iestādei. Tomēr viņam pašam ir jānorāda, kura nodokļu likme viņam ir piemērojama citās ES valstīs. Gudriem tiešsaistes tirgotājiem ir precīzi jāinformējas par attiecīgo valstu prasībām. Attiecīgo dalībvalstu tiesību akti var piedāvāt ievērojamas nodokļu atlaides.
Jauno noteikumu īpašās iezīmes
Digitālā satura izplatītājiem rūpīgi jāapsver jaunie noteikumi. Piemērotas dažas īpašas funkcijas: PVN nemaksāšanas vai nepareizas maksāšanas gadījumā var nākties rēķināties ar ievērojamām soda naudām. No teorētiskā viedokļa raugoties, ir iespējams, ka vairākās ES dalībvalstīs uz digitālā satura tiešsaistes tirgotājiem attiecas ziņošanas pienākums. Nepatiesu, neprecīzu vai novēlotu ziņojumu sniegšanas gadījumā piemēro valsts nodokļu tiesību aktu noteikumus. Daudzās valstīs sodi ir daudz bargāki. Noteiktos apstākļos tiešsaistes tirgotāji var rīkoties nepareizi, jo trūkst informācijas, kas var novest pie lieliem naudas sodiem. Izmantojot tā saukto administratīvo palīdzību, ES valstīs nesamaksātos nodokļus var iekasēt ar Vācijas iestāžu starpniecību. Jaunie nodokļu noteikumi īpaši ietekmē mazos uzņēmējus. Viņiem Vācijā nav jāmaksā apgrozījuma nodoklis, ja vien viņu ienākumi nepārsniedz 17 500 eiro. Tomēr mazo uzņēmumu regula attiecas tikai uz Vāciju, nevis uz visu Eiropas Savienību. Eiropas Kopienu Tiesa pieņēma nozīmīgu spriedumu. Tāpēc daži mazie uzņēmēji vairs neizplata savu digitālo saturu ārzemēs. Pretējā gadījumā tiem būtu jāmaksā PVN un jāizmanto sarežģīta PVN maksāšanas procedūra. Kopš 2015. gada 1. janvāra portālu vai lietotņu veikalu operatoriem ir jādeklarē un jāmaksā PVN par visiem pārdevumiem patērētājiem. Darbojoties tikai kā starpniekam, tas netiek novērsts. Tāpēc visi līgumi, rēķini un portālu dizaini ir jāizvēlas ļoti rūpīgi. Tāpēc portālu operatoriem, kas starpnieko trešo valstu izcelsmes digitālā satura izplatīšanā, ir rūpīgi jāinformē.
Cenu piedāvājumi tīmekļa vietnēs
Jaunie nodokļu noteikumi paredz daudzas izmaiņas. Tā kā ES dalībvalstīs apgrozījuma nodoklis tiek aprēķināts atšķirīgi, ir nepieciešams veikt nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos nodokļos. Tīmekļa vietne jānorāda valsts nodokļu likmes. ES ir obligāti jānorāda cenas galapatērētājiem, ieskaitot PVN. Atsevišķa cenas un PVN norādīšana nav atļauta. Jo īpaši ir aizliegts sniegt tādus paziņojumus kā "cena plus PVN", un par to var saņemt brīdinājumus vai sodus. Tāpēc galīgās cenas vienmēr jāpielāgo pircējiem no attiecīgajām ES dalībvalstīm. Problēma, kas jārisina, ir attiecīgo PVN likmju dinamiska attēlošana. Vislabāk, ja interneta klātbūtni pielāgo programmētāji. Problēmas rada tas, ka valodas iestatījumi vai IP adreses nevar ticami norādīt, no kuras valsts klients nāk. Būtu iespējams norādīt vienotu cenu, kurā iekļauts tirdzniecības nodoklis. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgās nodokļu likmes dažādās valstīs, tas radītu atšķirīgu peļņu - atkarībā no valsts. Daudz vairāk laika aizņem grāmatvedības nodaļas apmācība. Viņiem aprēķinos ir jāiekļauj dažādas PVN likmes, un tas palielina darba apjomu. Protams, nodokļi jebkurā gadījumā ir pareizi jāuzrāda un jāsamaksā. Dažas valstis, piemēram, Itālija, pieprasa, lai, aprēķinot PVN, rēķiniem patērētājiem būtu pievienots privātā nodokļu maksātāja numurs. Jaunais tiesiskais regulējums ir izraisījis daudzu veikalu operatoru neapmierinātību. Šīs šķietami nelielās izmaiņas ārkārtīgi spēcīgi ietekmē mazos uzņēmējus un digitālā satura tirgotājus starptautiskā līmenī un rada daudzpusīgus izaicinājumus to IT struktūrām. Darba slodze un Izmaksas ir tik augstas, ka mazie veikalu īpašnieki ir nolēmuši ierobežot savu uzņēmējdarbību. Tas tika darīts, lai izvairītos no iespējamiem sodiem par nepareizi veiktiem norēķiniem.
