Python - programmēšanas valoda arī programmēšanas iesācējiem
Python ir programmēšanas valoda. Šīs universālās programmēšanas valodas mērķis ir veicināt kodolīgu un vienlaikus viegli lasāmu programmēšanas stilu.
Attīstības vēsture
Programmēšanas valoda Python tika izstrādāta 90. gadu sākumā. To izstrādāja Gvido van Rosums (Guido van Rossum) Amsterdamas Wiskunde & Informatica centrā. Jau izstrādes laikā Gvido van Rosums lielu nozīmi piešķīra standarta bibliotēkai, kas šodien faktiski pastāv Python. Nākamajās versijās tas tika atkārtoti optimizēts, un šodien tas ir ļoti labi pārvaldāms un joprojām viegli paplašināms. Mūsdienās Python tiek uzskatīts par ABC programmēšanas valodas pēcteci, un arī tā tika izstrādāta ar mērķi to aizstāt. Šī programmēšanas valoda faktiski bija paredzēta operētājsistēmai Amoeba. Vēlāk tika definēts jauns mērķis. Python bija jāizmanto Programmēšana Valodas galvenais mērķis ir nodrošināt skaidrību un vienkāršot programmēšanu. Angļu komēdiju trupa Monty Python bija šīs programmēšanas valodas vārdabiedrs. Tāpēc programmēšanas valodas dokumentācijā atrodamas arī norādes uz pasaulslavenajiem skečiem par "Lidojošo cirku". Python 1.0 tika laists klajā kā pilnā versija 1994. gada janvārī. Laika posmā no 1995. līdz 2000. gadam dažādi Atjauninājumi. Tos secīgi nosauca par 1.1 un 1.2 utt. 2000. gada 16. oktobrī tika izdota jauna programmēšanas valodas versija - Python 2.0 - ar jaunām funkcijām, piemēram, pilnībā funkcionālu atkritumu savākšanu un Unicode atbalstu. Nākamā Python 3.0 versija tika izdota 2008. gada 3. decembrī. Tajā galu galā tika iekļautas vairākas būtiskas izmaiņas, piemēram, tika likvidētas lieka instrukciju kopu izvēle. Tā kā iepriekšējās versijas ir daļēji nesaderīgas ar Python 3.0, Python 2.7 atjauninājumi būs pieejami arī turpmāk. Pašreizējā Python 3.5 versija tika izdota 2015. gada 13. septembrī.
Ko piedāvā Python?
Python programmēšanas valoda piedāvā virkni bibliotēku. Standarta bibliotēkas moduļi vienmēr tiek saglabāti. Tādējādi var apiet vājās vietas, kas dažās jomās, protams, piemīt arī Python. Vēl viena Python īpašība ir tā, ka iepriekš kompilēti PYC faili tiek automātiski atjaunoti. Tas notiek, ja saistītais PY fails ir jebkādā veidā mainījies. Python lietotājam piedāvā arī vienkāršu izstrādes vidi, proti, IDLE. Tāpēc nav nepieciešams instalēt papildu redaktoru. Python piedāvā arī milzīgu kopienu, jo šī programmēšanas valoda ir ne tikai diezgan ir plaši izplatīta. Ja esat izvēlējies pareizo kopienu, atbildes uz jautājumiem varat saņemt dažu minūšu laikā. Pateicoties plašajai standarta bibliotēkai, programmētājam ir arī viegli daudzas problēmas izpildīt automātiski. Turklāt Python pakešu indeksā ir pieejamas daudzas šīs programmēšanas valodas pakotnes. Python programmēšanas valodu bez problēmām var izmantot arī komerciālos projektos. Lai apgūtu Python, ir iespējams piedalīties darbseminārā vai seminārā. Programmēšanas valodu var apgūt īsā laikā. Šī programmēšanas valoda lietotājam neuzspiež vienu programmēšanas stilu. Katram programmēšanas uzdevumam ir iespējams izvēlēties labāko un piemērotāko paradigmu.
Kas var lietot Python?
Šī programmēšanas valoda ir īpaši piemērota iesācējiem, t.i., cilvēkiem, kuri pirmo reizi kļūst par programmētājiem. Pateicoties vienkāršai Python struktūrai, šo programmēšanas valodu ir viegli un ātri apgūt. Programmēšanas valoda ir tikpat labi piemērota arī tiem, kas vēlas izveidot nelielu skriptu vai ātru prototipa izveidi. Tāpat Python ir piemērots lielu projektu īstenošanai. Pie šī projekta vienlaikus var strādāt vairāki izstrādātāji. Python programmēšanas valoda ir neatkarīga no platformas. Tas nozīmē, ka tas darbojas Linux, Unix un citās daudzās Unix sistēmās, kā arī Mac un Windows. Tāpēc papildu platformas iegāde nav nepieciešama.
Kods
Piemēram, šajā programmēšanas valodā kods nav strukturēts ar loka iekavām, bet gan ar ievilkumiem. To savulaik ierosināja Pīters J. Landins un arī nosauca, proti, off-side-rule. Šajā programmēšanas valodā blokā vizuālai izcelšanai ir atļautas atkāpes, un parasti tās ir vēlamas, taču principā tās nav paredzētas. Tā ir priekšrocība, jo īpaši programmēšanas iesācējiem. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai ievilkumi visā programmēšanas tekstā tiktu veidoti vienādi. Tabulatoru un atstarpju jaukta izmantošana rada problēmas.