Ruby ir objektorientēta programmēšanas valoda, kas parādījās 1995. gadā, un kopš 2000. gada tai ir dokumentācija angļu valodā. Saskaņā ar tā saukto Ducka programmēšanas tipizāciju objekta metodes ir priekšplānā. Salīdzinot ar citām programmēšanas valodām, Ruby valodā objekta klasei ir pakārtota nozīme.
Ruby pirmie soļi datorzinātņu pasaulē
Programmēšanas valoda Ruby parādījās 1995. gadā, un kopš 1993. gada to izstrādāja datorzinātnieks Jukihiro Matsumoto. Ruby ir neatkarīga no operētājsistēmas (platformneatkarīga), taču sākotnēji tā bija pieejama tikai japāņu valodā.
Japānā šī programmēšanas valoda guva lielu ievērību un guva virsroku pār daudziem konkurentiem. Laika gaitā radās tādas implementācijas kā JRuby, Rubinius un CRuby (YARV), no kurām CRuby ir visizplatītākā, taču valodas barjeras dēļ tās izmantošana Eiropā sākotnēji neizplatījās. Tikai piecus gadus pēc Ruby parādīšanās tika atrasti ieinteresēti lietotāji ārpus Japānas, jo tika pievienota programmēšanas valodas dokumentācija angļu valodā. Tā rezultātā tika izveidotas turpmākas rokasgrāmatas un uzziņu darbi par Ruby.
Lai gan Ruby tika izstrādāts ar nolūku, lai būtu intuitīvi lietojams, šī papildu literatūra bija nepieciešama. Ja vēlaties detalizētāk aplūkot Ruby, ļoti noderīgas ir attiecīgās publikācijas. Turklāt tagad internetā var atrast daudzas pamācības, kurās soli pa solim izskaidrots, kā lietot programmēšanas valodu.
Jukihiro Matsumoto apgalvoja, ka viņa motivācija izstrādāt savu programmēšanas valodu bija tā, ka viņš nebija apmierināts ar līdz tam pieejamajām iespējām. Tāpēc Ruby izstrādes posmā, kas ilga divus gadus, viņš galvenokārt vadījās pēc savām idejām un interesēm datorzinātņu jomā. Ruby ir lielā mērā objektorientēta, taču programmēšanas valoda ietver arī citas iespējas.
Nosaukums Ruby ir atsauce uz citu programmēšanas valodu, kas arī ir nosaukta dārgakmens vārdā: Perl. Bet arī JavaScriptPython un citas labi zināmas programmēšanas valodas ietekmēja Yukihiro Matsumoto darbā.
Noteikumi
Ruby pakešu sistēma saucas RubyGems un pārvalda dažādas programmas.
Lai varētu strādāt ar Ruby, ir nepieciešama atbilstoša darba vide. Vide tiek nodrošināta ar komandrindas interpretatoru (CLI), kas ir pielāgots attiecīgajai programmēšanas valodai. Kopā ar Ruby tulkojumu tiek izveidots Interactive Ruby jeb īsi - irb. Irb mērķis ir sniegt iespēju pārbaudīt uzrakstīto programmu. To var izmantot, izmantojot komandu "irb(main)".
RDoc ir rīks, ko izmanto programmatūras dokumentēšanai. Viens no tās svarīgākajiem uzdevumiem ir aprakstīt programmas pirmkodu. Saistībā ar RDoc jāmin arī Ruby Index (ri): Šis rīks palīdz Datubāze ko izveido RDoc.
Gan RubyGems ("gem"), gan Ruby Index ("ri") var piekļūt no komandrindas, izmantojot attiecīgās komandas.
Ruby sintakse: daži piemēri
Ruby ir iespējams izmantot blokus. Ar tām var aizstāt, piemēram, For cilpas. Šādu bloku var izsaukt arī vairākas reizes. Pēc tam programma atkārto sadaļu vai bloku tik bieži, cik bieži esat norādījis, piemēram, piecas reizes elementam "5.times". Programmai veicamā darbība ir ierakstīta divos iekavās.
Tāpat kā citās programmēšanas valodās, arī Ruby ir nepieciešama procedūru deklarācija. Tas parasti notiek programmas sākumā. Lai uzsāktu deklarāciju, izmantojiet pazīstamo komandu "def"; lai to pabeigtu, iestatiet "end".
Ruby izmanto pīļu tipizēšanas principu, kas balstās uz Džeimsa Vitkomba Railija (James Whitcomb Riley) sakāmvārdu: "Ja es redzu putnu, kas staigā kā pīle, peld kā pīle un krakšķ kā pīle, es saucu šo putnu par pīli." Duck typing ir paredzēts, lai padarītu programmēšanu elastīgāku. Vācu valodā šis jēdziens ir pazīstams arī kā Ententest. Šī procedūra nav tikai Ruby, bet to var atrast arī, piemēram, šādās programmās. PHP un Python lietojumprogrammu.
Komandas beigas Ruby var atzīmēt ar semikolu vai arī vienkārši rakstīt rindas pārrāvumu (bez semikola).
