Pāriet uz saturu 
Vācija tiek uzskatīta par atpalikušu interneta izplatības ziņā. Citās industrializētās valstīs ir plaši izplatīti WLAN karstie punkti, kurus var izmantot bez maksas. Publiskie WLAN karstie punkti Vācijā joprojām nav ļoti izplatīti "Stoerererhaftung" ("Pienākuma rūpēties" pārkāpuma dēļ). Ja lietotāji pārkāpj autortiesības, izmantojot WLAN karstos tīklus, atbildība jāuzņemas WLAN karstā punkta nodrošinātājam. Ar jauno likumprojektu federālā valdība vēlas Pieejamība Tomēr Federālā padome uzskata, ka jaunajiem noteikumiem būs pretēja ietekme. Informējam jūs par pašreizējo situāciju!
Vairāk brīvības WLAN pakalpojumu sniedzējiem
Politiķi un iedzīvotāji vēlētos, lai Vācijā būtu vairāk publisko karsto punktu. Pašreizējais federālās valdības likumprojekts nebūs īpaši noderīgs - vismaz tad, ja Bundesratam būs savs ceļš. Tā kritizē, ka operatoriem noteiktās drošības prasības joprojām ir pārāk stingras. Vācijā ir ļoti izteikta vēlme pēc bezmaksas WLAN piekļuves. Galu galā mobilās ierīces, piemēram, viedtālruņi, tiek izmantotas arvien vairāk. Digitālajā sabiedrībā ir nepieciešama bezmaksas WLAN piekļuve. Vācija šajā ziņā atpaliek un ilgojas pēc tā, kas jau sen kļuvis par realitāti citās industrializētajās valstīs. Vienlaikus Vācijas valdība pauž bažas, ka pieaug autortiesību pārkāpumu skaits, kas tiek izdarīti, izmantojot publiskos karstos punktus. Attiecīgajam WLAN pakalpojumu sniedzējam ir jānovērš šādi pārkāpumi. Tas tiek darīts, saņemot atsevišķu piekrišanu no katra atsevišķa lietotāja, kurā viņš piekrīt noteikumiem un nosacījumiem.
Lai gan federālā valdība uzskata, ka šādi smalkumi ir "piemēroti drošības pasākumi", Bundesrātam tie ir "nesaprotami". Digitālās sabiedrības attīstību bremzē jēdziens "Stoerererhaftung" (aprūpes pienākuma pārkāpums), saskaņā ar kuru vairumā gadījumu WLAN pakalpojumu sniedzēju var saukt pie atbildības par tā lietotāju nodarīto kaitējumu. "Bīstamie pakalpojumi", piemēram, mākoņpakalpojumi un datņu krātuves, saskaņā ar prezumpcijas noteikumu pat tiek uzskatīti par daudz ierobežojošākiem nekā parastie pakalpojumi. Interneta nozare stingri nosoda šo juridisko nostāju. Federālā padome uzskata, ka šādi pieņēmumi būtiski ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvību un uzskatu brīvību. Jaunajā likumprojektā Federālā padome vēlas ieviest papildu klauzulu, ar kuru bargāk sodīt naida vēstījumus un iebiedēšanu internetā. Lai sauktu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem un aizsargātu personas tiesības, WLAN pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums nodot attiecīgos lietotāju datus.
Kritika federālās valdības likumprojektam
Federālās valdības iesniegtais WLAN likumprojekts ir izpelnījies Bundesrāta kritiku. Mākoņpakalpojumu un datņu mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērojamais prezumpcijas noteikums, kā arī atbildība par traucējumiem (Stoerererhaftung) WLAN karsto punktu pakalpojumu sniedzējiem novērsīs tieši to, kas būtu jāpanāk Vācijā: Bezmaksas piekļuve internetam visā valstī. Jaunie noteikumi par atbildību var nebūt saderīgi ar ES tiesību aktiem. Federālā valdība tiek kritizēta no vairākām pusēm. No Bundesrāta, ekonomikas, neto aktīvistiem, freifunkeriem un Eiropas Savienības. Salīdzinot ar citām valstīm, Vācijā ir salīdzinoši maz atvērto Wi-Fi karsto punktu. Atklātie WLAN karstie punkti ir tādi, kurus var izmantot ikviens bez piekļuves datiem. Saskaņā ar pašreizējo situāciju Telemediju likuma otrais grozījumu likums nesniedz problēmas risinājumu, jo joprojām nav pārvarēta "Stoerererhaftung" (rūpības pienākuma pārkāpums). WLAN pakalpojumu sniedzēji tiks atbrīvoti no "Stoerererhaftung" (Pienākuma ievērot piesardzību pārkāpums) tikai tad, ja tie instalēs "atbilstošus drošības pasākumus pret nesankcionētu piekļuvi" un "piešķirs piekļuvi tikai tiem lietotājiem, kuri lietošanas laikā neizdarīs nekādus juridiskus pārkāpumus". Tomēr šādos apstākļos WLAN tīklu nekad nevar veidot kā atvērtu. Lietotājiem ir jāsaņem piekļuves dati, kas tiek piešķirti pēc piekrišanas VDN. Savukārt vispārīgajiem noteikumiem jābūt izstrādātiem tā, lai tie aizliedz autortiesību pārkāpumus. Tā kā likums ir jāinterpretē kā tehniskā regula šaurākā nozīmē, ES Komisija var sniegt paziņojumu par plānoto projektu. Paziņojumā norādīts, ka ES e-komercijas direktīva ir daudz brīvāk strukturēta nekā Vācijā spēkā esošā WLAN pakalpojumu sniedzējiem paredzētā direktīva. Saskaņā ar ES direktīvu publisko bezvadu tīklu operatoriem jau ir piešķirta atbildības privilēģija, ja viņiem nav saistības ar "pārraidīto informāciju", t. i., ja lietotāji paši lejupielādē un augšupielādē informāciju.
ES Komisijas pamatidejas
ES Komisija savā atzinumā pievērsās ES Pamattiesību hartas 11. un 16. pantam, t.i., runāja par vārda brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Ārkārtīgi drošības pienākumi WLAN pakalpojumu sniedzējiem var ietekmēt to uzņēmējdarbības modeli un līdz ar to ierobežot uzņēmējdarbības brīvību. Turklāt pastāv risks, ka WLAN karsto punktu nodrošinātāji veic pārspīlētas darbības, lai nekādos apstākļos nebūtu jāuzņemas atbildība. ES Komisija apšauba, ka federālās valdības ierosinātie pasākumi ir atbilstoši, nepieciešami un piemēroti, lai novērstu iespējamos pārkāpumus. Tādējādi ES Komisija piekrita Bundesrat atzinumam. Tādējādi pēc vairāk nekā desmit gadiem federālā valdība joprojām nav atradusi piemērotu un saskaņotu koncepciju "Stoerererhaftung" (aprūpes pienākuma pārkāpums) pārstrukturēšanai. Tādējādi Vācijas digitālā transformācija uz digitalizētu valsti ar plaši izplatītiem WLAN karstajiem punktiem varētu ieilgt. ES Komisija arī komentēja plānoto Atbildība uzņēmējas valsts pakalpojumu sniedzēju pozīciju. E-komercijas direktīva paredzētu atbildību tikai tad, ja pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar lietotāju, lai veicinātu nelikumīgu darbību veikšanu. Tika kritizēts arī tas, ka termini un definīcijas nav precīzi formulēti un tiem nepieciešami papildu paskaidrojumi. Tuvākajā nākotnē federālajai valdībai būtu jāatrod piemērots patentēts tiesiskās aizsardzības līdzeklis, lai garantētu publisko karsto punktu nodrošināšanu. Pretējā gadījumā diez vai kāds uzņēmējs Vācijā investēs šajā augošajā nākotnes tirgū.
